Festivāla ideja dzima septiņdesmito gadu beigās, kad Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS) nolēma noteikt gada labāko filmu un piešķirt tai ceļojošo balvu, bet toreizējais LKS priekšsēdētājs Miks Zvirbulis un kinorežisors Ansis Epners izdomāja balvai dot Lielā Kristapa - aizbildņa, pārcēlāja un sargātāja vārdu. Tēlnieks Mārtiņš Zaurs kokā izgrieza 96 cm augstu figūru, kuras pakājē metāla plāksnītē katru gadu tika iegravēts balvu saņēmušās filmas nosaukums, balvu piešķīra pēc LKS biedru balsojuma ikgadējā LKS plēnumā.

Pirmoreiz Lielo Kristapu piešķīra 1977. gadā, to saņēma Aivara Freimaņa filma Puika, nākamajā gadā - Jāņa Streiča Teātris.

Kopš 1986. gada par balvu sadali lemj žūrija, tā pirmo Lielo Kristapu piešķīra Vara Braslas filmai Emīla nedarbi. Līdz šim balvu Lielais Kristaps saņēmušas 16 pilnmetrāžas spēlfilmas un divas īsfilmas (Viestura Kairiša Kāzas (2000) un Anda Miziša Klupiens (2001)), 2001. gadā par labāko tika atzīta Viestura Kairiša filma Pa ceļam aizejot..., 2003.gadā - Lailas Pakalniņas filma Pitons, 2005. gadā - Vara Braslas Ūdensbumba resnajam runcim, 2007. gadā - Jāņa Kalēja, Gata Šmita, Jāņa Putniņa un Annas Vidulejas Vogelfrei. Kopš 2005. gada atsevišķi tiek apbalvota arī labākā īsmetrāžas spēlfilma, 2005. gadā šo balvu saņēma Gatis Šmits par filmu Aģents iemīlas, bet 2007. gadā - Laila Pakalniņa par filmu Ūdens. 

1978. gadā tika radīta otra Kristapa figūra - balva dokumentālajām filmām, pirmā to saņēma Ivara Selecka filma Sieviete, kuru gaida?. Ivars Seleckis savu trešo Kristapu saņēma 2000. gadā par filmu Jaunie laiki Šķērsielā, 2003. gadā balvu saņēma Jura Poškus pilnmetrāžas filma Bet stunda nāk, 2005.gadā - Anda Miziša pilnmetrāžas filma Tārps un Lailas Pakalniņas īsfilma Leiputrija, 2007. gadā - Ināras Kolmanes pilnmetrāžas filma Mans vīrs Andrejs Saharovs un Lailas Pakalniņas īsfilma Teodors.

Animācijā pirmo koka Lielo Kristapu piešķīra 1988. gadā Rozes Stiebras filmai Skatāmpanti, bet medaļas par labāko animācijas filmu tika piešķirtas jau kopš 1980.gada. 2003. gada festivālā par laureāti kļuva Vladimira Leščova filma Vectēva medus, 2005.gadā - Vladimira Leščova Bezmiegs. 2007. gadā pirmoreiz žūrija atsevišķi vērtēja pilnmetrāžas un īsmetrāžas animācijas filmas, balvas saņēma Lote no izgudrotāju ciema un Čiža acīm.

Kopš 2000. gada festivāla apbalvota tiek arī labākā debija, šo balvu jau saņēmuši Anna Viduleja (2000, Naktsputni), Olafs Okonovs (2001, Boriss saka), Sandris Jūra (2003, Atrasts Amerikā), Inese Kļava (2005, Eks Āmen s), Dāvis Sīmanis (2007, Versija. LNO). Kopš 2003. gada festivālā tiek vērtētas un apbalvotas arī studentu filmas, 2007. gadā par labāko tika atzīta Aika Karapetjana īsfilma Riebums.

Kopš 1998. gada festivālā Lielais Kristaps tiek piešķirta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, pirmais to saņēma aktieris Eduards Pāvuls, nākamais - Latvijas leļļu animācijas pamatlicējs Arnolds Burovs (2000), tad dokumentālā kino klasiķis Hercs Franks (2001), aktrise Elza Radziņa (2003), režisors Rolands Kalniņš (2005), aktrise Vija Artmane (2007).

1989. gadā filmu apbalvošana kļuva par festivālu, kopš 1991. gada tas notiek reizi divos gados. Iepriekšējais festivāls notika 2007. gadā no 28. septembra līdz 6. oktobrim, par skatītāju balvas laureāti kļuva Ināras Kolmanes dokumentālā filma Mans vīrs Andrejs Saharovs.

Ceļojošās koka figūras pašlaik glabājas Latvijas Kinematogrāfistu savienībā un Rīgas Kino muzejā, jo kopš 1998. gada balvu laureāti saņem bronzas Kristapa figūras, kuru autors ir tēlnieks Zigmunds Ozoliņš. Naudu balvām un prēmijām piešķir Valsts Kultūrkapitāla fonds, kopš 2000. gada apbalvoto filmu producenti saņem arī finansiālu atbalstu nākamā projekta veidošanai.

Kopš 2003. gada Lielā Kristapa žūrija mēnesi pirms festivāla izsludina balvām nominēto filmu sarakstu - katrā no 23 balvu kategorijām tiek nominētas 3 - 5 filmas vai kinoprofesiju pārstāvji, šīs filmas veido katra festivāla konkursa skati un arī portāla www.filmas.lv saturu.