LIELĀ KRISTAPA balvas laureāti 1977-2007

 

 

 

 


Spēlfilmas:

1977 - Puika (Aivars Freimanis, Rīgas kinostudija)

1978 - Teātris (Jānis Streičs, Rīgas kinostudija)

1979 - Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz

1980 - Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku (Varis Brasla, Rīgas kinostudija)

1981 - Limuzīns Jāņu nakts krāsā (Jānis Streičs, Rīgas kinostudija)

1982 - Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz

1983 - Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz

1984 - Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz

1985 - Emīla nedarbi (Varis Brasla, Rīgas kinostudija)

1986 - Saulessvece (Lūcija Ločmele, Rīgas kinostudija)

1987 - Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz, bet visvairāk profesionālo balvu

saņem Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (Arvīds Krievs, Rīgas kinostudija)

 1988 - Par mīlestību pašreiz nerunāsim (Varis Brasla, Rīgas kinostudija)

1989 - Dzīvīte (Aivars Freimanis, Rīgas kinostudija)

1990 - Ievas paradīzes dārzs (Arvīds Krievs, Rīgas kinostudija)

1991 - Cilvēka bērns (Jānis Streičs, studija Trīs)

1993 - Būris (Ansis Epners, studija?)

            skatītāju balva - Ziemassvētku jampadracis (Varis Brasla, studija ALKO)

1996 - Kristapu labākajai spēlfilmai nepasniedz

1998 - Izpostītā ligzda (Armands Zvirbulis, Uldis Pūcītis, Latvijas Televīzija)

            skatītāju balva - Likteņdzirnas (Jānis Streičs, RKS)

2000 - Kāzas (īsfilma, Viesturs Kairišs, Kaupo Filma)

2001 - pilnmetrāža: Pa ceļam aizejot (Viesturs Kairišs, Kaupo Filma)

            īsfilma: Klupiens (Andis Mizišs, F.O.R.M.A.)

            LKS biedru balsojums - Vecās pagastmājas mistērija (Jānis Streičs, RKS)

2003 - Pitons (Laila Pakalniņa, Hargla)

2005 - pilnmetrāža: Ūdensbumba resnajam runcim (Varis Brasla,

F.O.R.M.A./Allfilm), arī skatītāju balva

            īsfilma: Aģents iemīlas (Gatis Šmits, Eho Filma)

2007 - pilnmetrāža: Vogelfrei (Jānis Kalējs, Gatis Šmits, Jānis Putniņš, Anna Viduleja, Film Angels Studio)

            īsfilma: Ūdens (Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla)

 

Dokumentālās filmas:

1978 - Sieviete, kuru gaida (Ivars Seleckis, Rīgas kinostudija)

1979 - Četri meklē miljonu (Ansis Epners, Rīgas kinostudija)

1980 - Saruna ar karalieni (Rolands Kalniņš, Rīgas kinostudija)

1981 - Kristapu labākajai dokumentālajai filmai nepasniedz

1982 - Strēlnieku zvaigznājs (Juris Podnieks, Rīgas kinostudija)

1983 - Kristapu labākajai dokfilmai nepasniedz, bet goda diplomu saņem

Meklēju vīrieti (Ivars Seleckis, Rīgas kinostudija)

1984 - Kristapu labākajai dokfilmai nepasniedz

1985 - Veļ Sīzifs akmeni (Juris Podnieks, Rīgas kinostudija)

1986 - Vai viegli būt jaunam? (Juris Podnieks, Rīgas kinostudija)

1987 - kinožurnāls Gaismēnas (Arnis Akmeņlauks, Rīgas kinostudija)

1988 - Šķērsiela (Ivars Seleckis, Rīgas kinostudija)

1989 - Izlūkdienesta priekšnieks (Romualds Pipars, Rīgas kinostudija)

1990 - Es esmu latvietis (Ansis Epners, Rīgas dokumentālo filmu studija)

1991 - Krustceļš (Juris Podnieks, Jura Podnieka studija)

1993 - Naivie (Dainis Kļava)

1996 -

1998 - Debesu sala (Ivo Kalpenieks, F.O.R.M.A.)

            skatītāju balva - Eiropas nolaupīšana (Askolds Saulītis, Kaupo Filma)

2000 - Jaunie laiki Šķērsielā (Ivars Seleckis, EDKS)

2001 - pilnmetrāža: Rīga. Desmit gadus pēc (Arta Biseniece, Morgane Production (Latvijas puse - Guntis Trekteris))

īsfilma: Jumta likums (Andis Mizišs, Māris Maskalāns, Vides Filmu studija), arī skatītāju balva

2003 - pilnmetrāža: Bet stunda nāk (Juris Poškus, FaFilma)

īsfilma: Viktorijas bērni (Līga Pipare, Ģilde)

skatītāju balva - Keep smiling! (Askolds Saulītis, Subjektiv Filma)

2005 - pilnmetrāža: Tārps (Andis Mizišs, Vides Filmu studija)

            īsfilma: Leiputrija (Laila Pakalniņa, Vides Filmu studija)

2007 - pilnmetrāža: Mans vīrs Andrejs Saharovs (Ināra Kolmane, Deviņi)

            īsfilma: Teodors (Laila Pakalniņa, Vides Filmu studija)

 

Animācija:

1980 - Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (Roze Stiebra, Latvijas Televīzija)

1981 - Bimini (Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija)

1983 - Kabata (Roze Stiebra, Latvijas Televīzija)

1984 - Sapnis (Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija)

1985 - Fantadroms. Sāls (Ansis Bērziņš, Latvijas Televīzija)

1986 - triloģija Sapnis, Pēdējā lapa, Princese un puma (Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija)

1987 - Bruņurupuči (1987, Ansis Bērziņš, Latvijas Televīzija)

1988 - Skatāmpanti (Roze Stiebra, Rīgas kinostudija)

1989 - animatori atsakās no konkursa, jo gatavas tikai divas leļļu filmas

1990 - Rezgalības I (Jānis Cimermanis, zīmēto un leļļu filmu studija Dauka)

1991 -

1993 - Ness un Nesija (Roze Stiebra, Ansis Bērziņš, zīmēto un leļļu filmu studija Dauka)

1996 - Munks un Lemijs (Nils Skapāns, Roberts Šēnbergs, Animācijas brigāde)

1998 - Pasaciņas. Miega vilcieniņš (Roze Stiebra, Dauka)

            skatītāju balva - Putnu būris no seriāla „Avārijas brigāde"

(Jānis Cimermanis, Animācijas brigāde)

2000 - Velniņi (Inga Riba, Rija) (arī skatītāju balva)

2001 - Neparastie rīdzinieki (Roze Stiebra, Dauka)

2003 - Vectēva medus (Vladimirs Ļeščovs)

2005 - Bezmiegs (Vladimirs Ļeščovs, Rija)

2007 - pilnmetrāža: Lote no Izgudrotāju ciema (Heiki Ernits, Janno Poldmā, Joonisfilm un Rija)

            īsfilma: Čiža acīm (Edmunds Jansons, Studija Centrums)

 



Komentāri [1]
Suhandi 16 novembrī, 12:42
palle saka:Grantiņa kungam taisnība,beidzot vācijai ar varbūt pkelieis asv cionistu darbību ļaunums. ASV slepenie dienesti ikmēnesī Vācijā noklausāsaptuveni pusmiljardutelefonsarunu, kā arīizseko elektroniskosaraksti un mobilo tālruņu īsziņas, svētdien,atsaucoties uz slepeniemSavienoto Valstudokumentiem, ziņoizdevums Der Spiegel . Atpakaļ Nosūtīt uz e-pastu PIEVIENOT Tādējādi Vācija ir viena no tāmEiropas Savienības (ES)dalībvalstīm, pret kuru vērstaintensīvākā ASVizlūkdienestu darbība.Izdevuma rīcībā nonākuši ASV Nacionālās drošībaspārvaldes (NSA) dokumenti,kas liecina, ka ik mēnesi ASVspecdienesti Vācijā uzrauga appusmiljardu komunikācijasveidu telefonsarunas, e- pastus, mobilo tālruņu īsziņas,kā arī sarunu forumustīmeklī.NSA galvenajā štābā tiekuzglabāti metadati, kas sniedzinformāciju par komunikācijas laiku.Slepenā informācija liecina, kadecembrī aģentūra Vācijāpārtvēra metadatus noaptuveni 15 miljoniemtelefonsarunu dienā un aptuveni desmit miljonieminterneta savienojumu.Taču atsevišķās dienās šierādītāji bija daudz augstāki.Tikmēr Francijā šajā pašā laikanogrieznī, pēc Der Spiegel rīcībā nonākušās informācijas,ASV slepenie dienesti ievācdatus par aptuveni diviemmiljoniem saziņas gadījumu.NSA Vācijā izvērš aktīvākudarbību nekā citās ES dalībvalstīs.Vācija slepenajos dokumentosraksturota kā trešās puses partnere. Mēs varam uzbruktvairumam ārvalstu trešāspuses partneru signālu un arī tā darām, teikts NSAprezentācijā.Tikmēr Lielbritānija,Austrālija, Kanāda unJaunzēlande, kas tiek dēvētaspar otrās puses partnerēm, netiek pakļautas saziņasnovērošanai.Jau vēstīts, ka Der Spiegel svētdien ziņoja arī par ASVizlūkdienestu veikto ESoficiālo institūciju izspiegošanu.Izdevuma rīcībā nonākušiedokumenti liecina, ka ASVizlūkdienesti izspiegojuši ESoficiālās institūcijas ganBriselē, gan Savienotajās Valstīs.Kā norāda Der Spiegel , pardaļu no slepenajiemdokumentiem izdevumamizdevies konsultēties ar bijušoNSA līgumdarbinieku un Centrālās izlūkošanaspārvaldes (CIP) tehniskodarbinieku EdvarduSnoudenu, kuru Vašingtonaizsludinājusi starptautiskāmeklēšanā. Vienā no minētajiemdokumentiem, kas datēts ar2010.gada septembri unklasificēts kā īpašikonfidenciāls , aprakstīts, kāNSA izseko ES diplomātisko pārstāvniecību Vašingtonā,raksta prestižais vācuizdevums.Pārstāvniecības ēkā izvietotimikrofoni, un ASVizlūkdienestiem izdevies iefiltrēties ES pārstāvniecībasdatorsistēmās, iegūstotpiekļuvi elektroniskajaikorespondencei un iekšējiemdokumentiem.Līdzīga veida novērošanai tikusi pakļauta arīdzan ESdelegācija ANO, liecina DerSpiegel rīcībā nonākusīinformācija.Turklāt izspiegota arī ESgalvenā mītne Briselē. Publiski izskanot ziņām parASV izlūkdienestu veiktoiespējamo ES institūcijuizspiegošanu, EiropasSavienība svētdien paziņojusi,ka tā vērsusies ar jautājumiem pie Vašingtonasun gaida Savienoto Valstuvarasiestāžu atbildi.AdminsTas vēl nav viss, ir piepildījies 2012. maijā H-86 ziņojums Vācijas iestādēm.Tāpēc laikam arī tika nobremzēta žīdu agresija pret LRTT un Grantiņu.Cīnīsimies,- un mēs panāksim Latvijas atbrīvošanu no okupantiem, jo cionisti ir tie, kuri šo tumšo lietu veic pret latviešu tautu.Tikai drosmi un apņēmību, un viss beigsies labi.Kangari jau var sākt iegādāties virvi .

Jaunākais portālā
Foto reportāža     
Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps 2009 laureāti.  ...
29. septembrī Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps atklāšanas ceremonijā uz...
Jaunās mājas Kinozāle (kim? Spīķeros, Maskavas ielā 12/1)   21:00 Pirmizrāde! Ejiet,...
Jau otrdien, 29. septembrī, kinoteātrī Rīga, Rīgas Kinomuzejā un visā Latvijā sākas...
.