29. septembrī Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps atklāšanas ceremonijā uz kinoteātra Rīga skatuves tika apbalvotas erudīcijas konkursa uzvarētājas - Veneranda Godmane no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas filiāles Pārlielupe un Gunta Grundmane no Kuldīgas Galvenās bibliotēkas. Viņas saņēma kino tēmai veltītas grāmatas no apgādiem Neputns, Mansards, Dienas Grāmata un Zinātne, arī Latvijas filmu DVD no studijām Lokomotīve, Rija, Red Cat Studio un Subjektiv Filma.

Pareizās atbildes uz konkursa jautājumiem:

1. 70. gadu vidū dzima ideja par Latvijas nacionālo filmu festivālu. To, ka latviešu kino patrons varētu būt Lielais Kristaps, izdomāja:

1. Jānis Streičs

2. Ansis Epners

3. Augusts Sukuts

2. Režisors Aigars Grauba un producents Andrejs Ēķis festivālā Lielais Kristaps piedalās ar nacionālo hītu Rīgas sargi, kur abi filmējušies kā masu skatu dalībnieki, tā turpinot tradīciju, kuru šis tandēms aizsāka savā iepriekšējā filmā Baiga vasara. Tur viņi abi bija:

a) balles viesi Krievijas vēstniecībā

b) lidmašīnas piloti

c) baltvāciešu repatrianti uz kuģa

3. Kristas Burānes un Mārtiņa Eihes filmā Piektais Hamlets sarunā ar Oļģertu Kroderu iesaistās arī aktieris Jānis Makovskis. Viņš filmēts tajās pašās lauku mājās, kas portālā www.filmas.lv redzamas:

a) Pētera Krilova filmā Dina

b) Kaspara Gobas filmā Seda - purva ļaudis

c) Aivara Freimaņa filmā Vīrs kalna virsotnē

4. Viena no ražīgākajām Latvijas kinorežisorēm 2009. gada festivālā Lielais Kristaps piedalās ar trim filmām un arī portālā www.filmas.lv ievietoto filmu skaita ziņā viņa pagaidām ir rekordiste. Tā ir:

a) Laila Pakalniņa

b) Ilona Brūvere

c) Roze Stiebra

5. Šis režisors no tēva mantojis interesi par klasisko mūziku un divās no viņa trim līdzšinējām filmām liela daļa darbības notiek Latvijas Nacionālajā operā. Viena no šīm filmām noskatāma portālā www.filmas.lv, otra pieteikta festivālam Lielais Kristaps 2009. Režisora vārds ir:

a) Viesturs Kairišs

b) Dainis Kļava

c) Dāvis Sīmanis

6. Portālā www.filmas.lv atrodama dokumentālā filma, kuru Laila Pakalniņa veidojusi kopā ar režisoru un operatoru Māri Maskalānu, šis tandēms kopīgu filmu pieteicis arī šāgada festivālam Lielais Kristaps. Viņu kopdarbi ir filmas:

a) Leiputrija un Par dzimtenīti

b) Teodors un Kurš redzējis vārnu?

c) Ūdens un Akmeņi

7. Režisors Viesturs Kairišs šāgada festivālā Lielais Kristaps piedalās ar dokumentālo filmu par kamaniņbraucēju Mārtiņu Rubeni. Tās nosaukums ir:

a) Loengrīns no Varka Kru

b) Valkyrie Limited

c) Mūžīgais mēģinājums

8. Vienā no šīm Lielā Kristapa 2009 filmām galvenā varoņa vārds nav Viktors. Tā ir:

a) Andra Gaujas filma Viktors

b) Jāņa Norda filma Amatieris

c) Rūtas Celmas filma Laimes luteklis

9. Šis režisors parasti ir arī savu filmu scenārija autors, operators, mākslinieks, montāžas režisors un producents, tā tas ir arī viņa filmā, kas ievietota portālā www.filmas.lv, bet 2009. gada festivālam Lielais Kristaps pieteikta filma, kurā viņš ir tikai režisors. Tas ir:

a) Edmunds Jansons ar filmu Pavasaris Vārnu ielā

b) Vladimirs Ļeščovs ar filmu Spārni un airi

c) Nils Skapāns ar filmu Kāpēc varde nedziedāja

10. Portālā www.filmas.lv atrodama spēlfilma, kuras darbība sākas Aizrobežu mākslas muzejā, bet 2009. gada Lielajam Kristapam pieteikta spēlfilma, kurā sižets risinās Nacionālajā mākslas muzejā. Tās ir filmas:

a) Rūgtais vīns un Vienīgā fotogrāfija

b) Cauri un Klusums

c) Sarmītes un Sarkanais pleķis

11. Latvijas jaunāko laiku kinovēsturē jau atrodamas spēlfilmas Es mīlu jūsu meitu! un Pērku jūsu vīru!, 2009. gada festivālam pieteikta spēlfilma Es gribu tavu meiču. Šīs filmas vieno ne tikai nosaukumu līdzība, bet arī:

a) aktrise Agnese Zeltiņa

b) mīlas trīsstūris - divi vīrieši un viena sieviete

c) fakts, ka tās visas ir debijas spēlfilmu režijā

12. Zināmas paralēles rodamas starp portālā www.filmas.lv ievietoto filmu Ardievu, XX gadsimt! un Lielajam Kristapam pieteikto filmu Monētas dubultportrets. Tās abas:

a) veidotas tikai no 20.gadsimtā uzņemtiem dokumentāliem materiāliem

b) stāsta par banku krīzi ASV un Latvijā

c) ir melnbaltas filmas bez diktora teksta

13. Režisors Vladimirs Ļeščovs savās filmās mēdz izmēģināt dažādas animācijas tehnikas, arī portālā www.filmas.lv atrodamās filmas Bezmiegs un viņa jaunākās filmas Spārni un airi tehnikas ir atšķirīgas. Tās ir:

a) eļļas gleznojums uz stikla un sietspiede

b) pasteļa zīmulis un akvarelis

c) plastilīns un aplikācija

14. Četras filmas portālā www.filmas.lv un piecas filmas festivālā Lielais Kristaps 2009 - šāda statistika ir animācijas filmu studijai:

a) Dauka

b) Rija

c) Animācijas Brigāde

15. Reinis Kalnaellis ir:

a) producents

b) aktieris

c) režisors

16. Dokumentālās filmas Svētku anatomija režisors šogad festivālam Lielais Kristaps pieteicis filmu par:

a) Jāņu nakti

b) parādu Afganistānai

c) pavasari Vārnu ielā

17. Šāgada festivāla Lielais Kristaps žūriju vada kinorežisore, kas veidojusi spēlfilmu:

a) Sarmītes

b) Vogelfrei

c) Ķīlnieks

18. Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā var piešķirt:

a) režisoram

b) aktierim

c) filmu nozares profesionālim

19. Portālā www.filmas.lv skatītākās filmas ir

a) spēlfilmas

b) dokumentālās filmas

c) animācija

Uzvarētāju atbildes uz jautājumu Ko es gaidu no Latvijas kino?

Veneranda Godmane:

Ļoti ceru sagaidīt TV seriālus pēc latviešu mūsdienu autoru darbiem. Kino un literatūra ir mākslas, kas viena otru varētu papildināt. Man tiešām pietrūkst filmu, kas būvētas no labas literatūras ar interesantiem sižetiem. Literāru darbu ekranizācija daudzus cilvēkus pamudina lasīt, lai salīdzinātu idejas, faktus, vēlreiz izgaršotu notikumus. Tas ir svarīgi mūsdienās, kad lasīšana vairs nav ikviena cilvēka dzīves nepieciešamība. Kad pati lasu, iedzīvojos tēlos kā filmā. Joprojām man patīk filma Teātris, kas uzņemta, stingri pieturoties romāna sižetam. Arī aktieru spēle ir nepārspējama. Skatos filmu, kad vien rāda TV, un daudzas reizes esmu pārlasījusi romānu. Tikpat spilgtas filmas var radīt no latviešu autoru darbiem.

Gunta Grundmane:

Realitāti, es gaidu realitāti! Gribu redzēt Latviju tādu, kāda tā ir - patiesu, labestīgu. Un tā ir tik dažāda, jo katrs mēs to redzam un saprotam citādi. Ai, Latvija, cik daudz laba un skaista ir tevī - daba un, protams, Latvijas ļaudis, kuri dzīvo savu vienkāršā cilvēka dzīvi - ārsti, skolotāji, atslēdznieki, sētnieki... kuri pat neveiksmēs nav zaudējuši cilvēciskumu un možu garu. Jā, jā - ir jau Latvijā arī pamesti bērni, ir nabadzība, noziegumi, nelaimes, un arī par to ir jārunā, bet tas nav vienīgais, kas ir Latvijā, kaut arī brīžiem liekas, ka ir - to bieži vien akcentē masu mediji, kas sēj bailes un neuzticību. Spēku dod labais - stāsti par cilvēkiem, kas nepadodas; tie dod pārliecību, ka arī es varu darīt vienkāršas lietas un dzīvot, vienkārši dzīvot. Ir labi, ka pastāv kino, kas dod iespēju redzēt, dzirdēt un atcerēties - tā ir šodiena, tās ir atmiņas par realitāti pirms 5, 10, 15, 20 un vēl vairāk gadiem, tie ir fakti un viedokļi, kas dod iespēju vērtēt to visu no šodienas skatu punkta. Tā šodienu pēc gadiem vērtēsim mēs, vērtēs un analizēs mūsu bērni un mazbērni. Un kas gan labāk par mums pašiem zinās, kas mums ir labs skaists un mīlams, ja ne mēs paši - tik dažādi būdami un katrs citādi visu redzēdami. Lai izdodas radīt labu kino!